Veiksmes
stāsti

Mūsu pacientu stāsti

• 

  Dārtas stāsts

  Aizkustinošs stāsts par mazo Dārtu un viņas ģimeni, jeb, kā cilmes šūnu saglabāšana jaundzimušajam var palīdzēt nestundā. FamiCord grupas Cilmes šūnu banka lielu atbalstu sniegusi mazās Dārtas, kurai ir bērnu cerebrālā trieka, atveseļošanā. Dārta ir trešais bērniņš piecu bērnu ģimenē un šobrīd sasniegusi četru gadu vecumu. Kā stāsta Dārtas māmiņa Gunta, meitiņai piedzimstot, tika meklētas iespējas, kā uzlabot viņas stāvokli. Tā viņu rokās nonākusi informācija par cilmes šūnām, un tās paņemtas abiem ģimenes jaunākajiem bērniem, ko pēcāk varēja izmantot vecākās māsas ārstēšanā.Neskatoties uz C-19 liktajiem šķēršļiem, pašā decembra sākumā Dārta kopā ar tēti bija 2 dienas Polijas pilsētā Ļubļinā, kur tika veikta cilmes šūnu materiāla infūzija. Dārta saņēma pirmo mezenhimālo cilmes šūnu transplantāciju sakarā ar bērnu cerebrālo trieku. Mazajai meitenītei paredzētas vēl vismaz četras transplantācijas ik pēc diviem mēnešiem. Dārtas gadījumā ir cerība uz labu rezultātu, jo arī paši vecāki ieliek daudz pūļu ikdienā.

  • 

    Gunta

    Dārtas māte

  • 

    Dārta

• 

  Ivita Kļaviņa

  Otrais terapijas cikls tika sākts 2024. gadā ar mērķi uzlabot Ancei redzi, jo konstatēja redzes nerva atrofiju. Pēc pirmās terapijas Ancīte atļāva ilgāk paturēt uz acīm brilles. 2025. gada 15. maijā bija otrā terapijas procedūra. Dinamika ir stabila, nav atjaunojušās epilepsijas lēkmes. Ance ir augusi emocionāli – atpazīst savus fizioterapeitus, smadzenes uzrāda atbildes reakciju uz kairinājumiem (kas nebija novērojams pirms 1,5 gadiem), vairāk smaida.

  Pēc pirmā terapijas cikla 2022. gadā Ance sasniedza šādu progresu – vertikalizācija, balsts uz kājām, galvas kontrole. Tas nebija viegli, bet ģimene turpina darīt. Ļoti priecē fizioterapeitu atzinums, ka Ancei ir progress. Ances mamma Ivita un visa ģimene saka milzīgu paldies visiem atbalstītājiem – labdarības fondam “BeOpen” un Cilmes šūnu banka FamiCord grupa, kā arī dakterei Inesei Bolmanei. Bez šī atbalsta sasniegtais progress Ancei būtu tikai sapnis…..

  • 

    Ivita

    Ances māte

  • 

    Ance

• 

  Mazais Miķelis palīdz tētim

  2015. gadā, lecot uz galvas nezināmā ūdenstilpnē, Mareks lauza sprandu, trīs reizes piedzīvoja klīnisko nāvi, ilgu laiku nogulēja slimnīcā. Nu jau 10 gadus jaunais vīrietis pārvietojas ratiņkrēslā – viņam ir nekustīgas kājas, daļēji kustīgas plaukstas, nestabils mugurkauls, hroniskas sāpes plecos, jo visa slodze uz rokām. Gaidot dēliņu Miķeli, kopā ar sievu Madaru tika pieņemts lēmums saglabāt nabassaites cilmes šūnas, lai palīdzētu Marekam uzlabot dzīves kvalitāti.

  Divas nedēļas pēc pirmās terapijas 2024. gada janvārī sāpes plecos pārgāja, Mareks kļuva daudz spēcīgāks gan fiziski, gan arī mentāli. Ļoti palīdz arī rehabilitācija un ģimenes atbalsts – mazais dēliņš palīdz, kur vien iespējams. Mareka personīgais mērķis ir piecelties kājās.

  • 

    Mareks

    pacients, 34

  • 

    Miķelis

    donors

• 

  Viktorijas nabassaites asinis izglābj vecākā brāļa dzīvību

  Vairāk nekā divus gadus 7 gadus vecais Kaspers cīnījās ar aplastisko anēmiju – smagu kaulu smadzeņu disfunkciju. Vienīgā iespēja zēnam bija kaulu smadzeņu transplantācija. Diemžēl vecākiem ar Kasperu bija saderīgi tikai puse no antigēniem, bet jaunākajam brālim Nikolasam – 7 no 10 antigēniem. Tā kā kaulu smadzeņu transplantācijai nepieciešami 9 no 10, ģimenes locekļi tika izslēgti kā donori. Sākās cīņa ar laiku. Gadu pēc slimības diagnosticēšanas donors tika atrasts, un Kaspers bija gatavs operācijai. Diemžēl donors izstājās 10 dienas pirms plānotās ārstēšanas. Tad jaunākā māsa izrādījās glābēja, no kuras tika savāktas nabassaites asinis, un pēc tam tās pārstādīja Kasperam. Tā bija PBKM glabāto nabassaites asiņu cilmes šūnu 9. ģimenes transplantācija.

  • 

    Dorota

    Kaspera māte

  • 

    Kaspers

• 

  Nabassaites asinis glābj Dominiku

  Dominikai no dzimšanas bija veselības problēmas. Analīžu rezultāti liecināja, ka meitene cieta no Fankoni anēmijas. Pusotra gada laikā tika atrasti daži cilvēki, kuri varētu būt potenciālie donori, taču katru reizi nākamajos audu saderības testu posmos izrādījās, ka donori nebija piemēroti. Toreiz Dominikas vecāki nolēma dzemdēt vēl vienu bērnu, cerot, ka antigēnu saderība starp brāļiem un māsām ļaus pārstādīt nabassaites asins cilmes šūnas. Kad Kaspers piedzima, visi uzelpoja uzzinot, ka cilmes šūnas no nabas saites asinīm varēs pārstādīt Dominikai. Pēc pusotra mēneša pēc transplantācijas Dominika atstāja slimnīcu. Katru dienu ārstēšanas rezultāti bija arvien apmierinošāki un ļāva meitenei atgriezties normālā dzīvē. Dominika šobrīd jūtas lieliski. Slimības laiks ir beidzies, un ir pienācis laiks piepildīt viņas sapņus.

  • 

    Dorota

    Dominikas māte

  • 

    Dominika