Vai nabassaites cilmes šūnas var palīdzēt bērniem ar autismu?

2026. gadā publicētu 3 dokumentu apkopojums

Rakstu sagatavoja Dr. Inese Bolmane, SIA “Cilmes šūnu banka” ārste-konsultante

Kas ir autiskā spektra traucējumi?

Autiskā spektra traucējumi ir tāds neiroloģiskās attīstības stāvoklis, kas var ietekmēt bērna komunikāciju, valodas attīstību, uzvedību un sociālo mijiedarbību. Zinātnieki arvien vairāk pēta, vai mezenhimālās cilmes šūnas (MSC), kas iegūtas no nabassaites audiem, varētu palīdzēt mazināt atsevišķas ar autismu saistītās grūtības.

Šīs šūnas spēj ietekmēt imūnsistēmas darbību, mazināt iekaisuma procesus un uzlabot šūnu savstarpējo komunikāciju. Pētnieki vērtē, vai šīs īpašības varētu palīdzēt atbalstīt arī nervu sistēmas darbību.

Ko liecina jaunākie zinātniskie pētījumi?

Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka nabassaites audu mezenhimālās cilmes šūnas varētu kļūt par vienu no nākotnes pētniecības virzieniem autiskā spektra traucējumu (AST) gadījumā. Pirmie rezultāti ir daudzsološi, taču vēl nepieciešami plašāki pētījumi, lai pierādītu šīs terapijas efektivitāti un drošumu.2026. gadā publicētā sistemātiskā pārskatā un meta analīzē tika apkopoti 22 klīniskie pētījumi par cilmes šūnu terapijas izmantošanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

Apkopotie rezultāti liecināja par statistiski nozīmīgiem uzlabojumiem bērnu stāvokļa novērtējumā pēc terapijas. Atsevišķos pētījumos tika konstatēti arī labāki rezultāti, salīdzinot ar kontroles grupu (placebo).

Tomēr pētījumi būtiski atšķīrās pēc izmantoto šūnu veida, ārstēšanas metodēm un rezultātu izvērtēšanas. Tāpēc pagaidām nav iespējams izdarīt galīgus secinājumus par terapijas efektivitāti.

Irānas pētījums – pirmie klīniskie rezultāti

2026. gada jūlijā tika publicēti Irānā veikta pirmās fāzes klīniskā pētījuma rezultāti. Tajā piedalījās pieci bērni vecumā no 3 līdz 7 gadiem ar autiskā spektra traucējumiem.

Pētījumā izmantoja donoru nabassaites audu mezenhimālās cilmes šūnas (UC-MSC). Katrs bērns saņēma trīs šūnu devas ar viena mēneša intervālu. Šūnas tika ievadītas cerebrospinālajā šķidrumā – šķidrumā, kas apņem galvas un muguras smadzenes.

Sešu mēnešu novērošanas laikā tika konstatētas vairākas pozitīvas pārmaiņas:

• visiem pieciem bērniem samazinājās autisma pazīmju smaguma rādītāji;
• diviem bērniem rezultāti sasniedza līmeni, kas izmantotajā novērtēšanas skalā atbilda autisma neesamības robežām;
• samazinājās atsevišķu ar iekaisumu saistītu vielu, tostarp TNF-α un IL-6, līmenis cerebrospinālajā šķidrumā;
• tika novērotas pārmaiņas smadzeņu elektriskajā aktivitātē, ko izvērtēja ar EEG izmeklējumu.

Pētījumā netika konstatētas nopietnas blakusparādības, tomēr visiem bērniem bija vismaz viena pārejoša reakcija, visbiežāk drudzis vai slikta dūša.

Jāņem vērā, ka pētījumā piedalījās tikai pieci bērni un nebija kontroles grupas, tāpēc šie rezultāti ir uzskatāmi par sākotnējiem novērojumiem, nevis par pierādījumu terapijas efektivitātei.

Dienvidāfrikas pieredze – bērna paša nabassaites audu izmantošana

2026. gada septembrī uzņēmums NEXT Biosciences publicēja ziņojumu par bērnu ārstēšanu, izmantojot viņu pašu agrāk saglabātos nabassaites audus.

Vienā no aprakstītajiem gadījumiem piecus gadus vecam zēnam ar izteiktiem runas traucējumiem tika izmantotas mezenhimālās cilmes šūnas, kas iegūtas no viņa paša nabassaites audiem un laboratorijā pavairotas.

Šūnas bērnam ievadīja vienā injekcijā – mugurkaula kanālā.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas:

• aptuveni sešas nedēļas pēc procedūras uzlabojās bērna koncentrēšanās spēja un iesaiste grupas aktivitātēs;
• turpmākajos mēnešos bērns sāka aktīvāk izmantot valodu;
• vēlāk viņš piedalījās vārdu pareizrakstības konkursā bērnudārzā.

Uzņēmums ziņoja arī par līdzīga ārstēšanas protokola izmantošanu vēl sešiem bērniem, kuru vecāki novēroja uzlabojumus sociālajā mijiedarbībā un komunikācijā.

Atšķirībā no Irānas pētījuma, kurā izmantoja donoru šūnas, Dienvidāfrikas gadījumā tika izmantotas paša bērna šūnas jeb autologās šūnas.

Svarīgi uzsvērt, ka šie ir uzņēmuma publicēti klīniskie novērojumi, nevis kontrolēta klīniskā pētījuma rezultāti.

Kāpēc pētnieku uzmanība pievērsta nabassaites audiem?

Nabassaites audos atrodas mezenhimālās cilmes šūnas, kuras iespējams izolēt un pavairot laboratorijā.

Pētniekus interesē šo šūnu spēja:

• ietekmēt imūnsistēmas darbību;
• regulēt iekaisuma procesus;
• izdalīt bioloģiski aktīvas vielas, kas piedalās šūnu savstarpējā komunikācijā;
• potenciāli atbalstīt audu un šūnu atjaunošanās procesus.

Nabassaites audu saglabāšana atbilstošos apstākļos var sniegt iespēju nākotnē iegūt no tiem šūnas pētniecības vai noteiktu medicīnisku pielietojumu vajadzībām, ja ir izpildītas nepieciešamās kvalitātes un drošuma prasības.

Tomēr audu saglabāšana negarantē, ka nākotnē no tiem iegūtās šūnas būs iespējams izmantot konkrētas slimības ārstēšanai.

Vai cilmes šūnu terapija jau ir autisma ārstēšanas metode?

Pašlaik nabassaites audu mezenhimālo stromālo šūnu terapija nav uzskatāma par pierādītu autiskā spektra traucējumu ārstēšanas metodi.

Lai pārliecinātos par tās patieso ietekmi, nepieciešami plašāki, kvalitatīvi kontrolēti klīniskie pētījumi, kuros piedalītos lielāks bērnu skaits un tiktu ilgstoši izvērtēta gan terapijas efektivitāte, gan drošums.

Līdz tam bērniem ar AST ir svarīgi nodrošināt individuāli pielāgotu, pierādījumos balstītu atbalstu un terapiju.

Ko varam secināt?

Jaunākie pētījumi un sākotnējie klīniskie novērojumi liecina, ka nabassaites audu mezenhimālās cilmes šūnas ir interesants un perspektīvs zinātniskās pētniecības virziens autiskā spektra traucējumu jomā.

Irānas pētījumā novērotas pozitīvas pārmaiņas bērnu uzvedības rādītājos un iekaisuma procesos, savukārt Dienvidāfrikas klīniskajos novērojumos aprakstīti uzlabojumi komunikācijā un sociālajā mijiedarbībā.

Lai gan šie rezultāti rada pamatu turpmākiem pētījumiem, pagaidām nav pietiekamu pierādījumu, ka cilmes šūnu terapija spēj ārstēt autismu.

Nabassaites audu saglabāšana var būt iespēja nākotnes medicīnai, taču tās potenciāls konkrētu slimību ārstēšanā vēl ir jāizpēta.

Bieži uzdotie jautājumi (FAQ)

1. Vai nabassaites cilmes šūnas var palīdzēt ārstēt autismu?

Pašlaik nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu, ka nabassaites audu mezenhimālās cilmes šūnas (MSC) spēj ārstēt autiskā spektra traucējumus (AST). Tomēr jaunākie pētījumi liecina par iespējamu pozitīvu ietekmi uz atsevišķiem ar autismu saistītiem simptomiem, tāpēc šis ir perspektīvs turpmāko pētījumu virziens.

2. Kādas cilmes šūnas pēta autiskā spektra traucējumu gadījumā?

Pētnieku uzmanības centrā ir mezenhimālās cilmes šūnas (MSC), kas iegūtas no nabassaites audiem. Tās tiek pētītas to pretiekaisuma un imūnmodulējošo īpašību, kā arī spējas izdalīt bioloģiski aktīvas vielas dēļ.

3. Ko parādīja 2026. gada pētījumi par cilmes šūnu terapiju autismam?

2026. gadā publicētā sistemātiskā pārskatā un meta analīzē tika apkopoti 22 klīniskie pētījumi, kuros konstatēti statistiski nozīmīgi uzlabojumi bērnu stāvokļa novērtējumā. Savukārt nelielā Irānas pētījumā pieciem bērniem pēc terapijas tika novērotas pozitīvas pārmaiņas uzvedības rādītājos un atsevišķos iekaisuma marķieros. Tomēr iegūtie rezultāti vēl nav pietiekami, lai pierādītu terapijas efektivitāti.

4. Vai autismam var izmantot paša bērna nabassaites cilmes šūnas?

Jā, tiek pētīta arī iespēja izmantot bērna paša nabassaites audu mezenhimālās cilmes šūnas jeb autologās šūnas. Dienvidāfrikā publicēti klīniskie novērojumi par bērniem, kuriem izmantotas no viņu pašu agrāk saglabātajiem nabassaites audiem iegūtas šūnas. Tomēr šie novērojumi vēl nav uzskatāmi par kontrolētu klīnisko pētījumu pierādījumiem.

5. Kāda ir atšķirība starp donora un paša bērna cilmes šūnām?

Donora jeb alogēnās šūnas tiek iegūtas no cita cilvēka audiem, savukārt autologās šūnas tiek iegūtas no paša bērna agrāk saglabātajiem audiem. 2026. gada Irānas pētījumā izmantoja donoru nabassaites audu MSC, bet Dienvidāfrikas klīniskajos novērojumos – bērnu pašu nabassaites audu šūnas.

6. Vai cilmes šūnu terapija autismam ir droša?

Pieejamie pētījumi sniedz tikai sākotnēju informāciju par drošumu. Irānas pirmās fāzes pētījumā netika konstatētas nopietnas blakusparādības, taču visiem pieciem bērniem bija vismaz viena pārejoša reakcija, piemēram, drudzis vai slikta dūša.

7. Vai nabassaites audu saglabāšana nozīmē, ka bērnu nākotnē varēs ārstēt ar cilmes šūnām?

Nē. Nabassaites audu saglabāšana var sniegt iespēju nākotnē iegūt no tiem mezenhimālās cilmes šūnas, taču tā negarantē, ka šīs šūnas būs piemērotas vai apstiprinātas konkrētas slimības ārstēšanai. To nosaka turpmākie zinātniskie atklājumi, medicīniskās indikācijas un šūnu kvalitātes un drošuma izvērtējums.

8. Vai bērniem ar autismu cilmes šūnu terapija var aizstāt esošās terapijas?

Nē. Pašlaik cilmes šūnu terapija nav pierādīta autiskā spektra traucējumu ārstēšanas metode, un tā nevar aizstāt bērnam individuāli pielāgotu, pierādījumos balstītu atbalstu, rehabilitāciju un speciālistu ieteiktās terapijas.

9. Kāpēc nabassaites audus ir vērts saglabāt?

Nabassaites audos esošās mezenhimālās cilmes šūnas ir nozīmīgs pētniecības objekts reģeneratīvajā medicīnā. To iespējamais pielietojums nākotnē tiek pētīts dažādu slimību un veselības traucējumu kontekstā. Saglabājot nabassaites audus bērna piedzimšanas brīdī, ģimene iegūst iespēju nākotnē izmantot šo bioloģisko materiālu, ja tam būs atbilstošs medicīnisks pielietojums.

Zinātniskie avoti

1. Fekrat S. M. M. et al. Stem cell therapy for autism spectrum disorder: a systematic review and meta-analysis of clinical evidence. European Psychiatry, 2026. DOI: 10.1192/j.eurpsy.2026.11127.
2. Khodadoust E. et al. Three repeated intrathecal injections of allogenic umbilical cord-derived mesenchymal stromal cells in autism spectrum disorder: a Phase I clinical trial. Stem Cell Research & Therapy, 2026.
3. NEXT Biosciences. Treating autism with autologous umbilical cord-derived mesenchymal stromal cells (UC-MSC). 2026. gada septembris.