Zaļā gaisma cilmes šūnām – no pirmās nabassaites asins transplantācijas līdz pielietojumiem bērnu neiroloģijā

Rakstu sagatavoja Dr. Inese Bolmane, SIA “Cilmes šūnu banka” ārste-konsultante

6. oktobris – Pasaules cerebrālās triekas diena

Nabassaites asins cilmes šūnas, kuru klīniskā izmantošana sākās 1988. gadā ar pirmo veiksmīgo transplantāciju, šodien tiek pētītas arī ārpus hematoloģijas un onkoloģijas. Viens no daudzsološākajiem pētniecības virzieniem ir to iespējamais pielietojums bērnu neiroloģijā, tostarp cerebrālās triekas (CP) gadījumā.

Zinātnisko pierādījumu pārskatā, kas publicēts 2020. gadā, nabassaites asins cilmes šūnu terapija kombinācijā ar rehabilitāciju tika klasificēta kā metode ar pietiekami daudzsološiem pierādījumiem jeb saņēma „zaļo gaismu”. Pētījumi liecina par iespējamiem motorisko funkciju uzlabojumiem bērniem ar cerebrālo trieku. Vienlaikus zinātnieki uzsver nepieciešamību turpināt klīniskos pētījumus, lai precizētu terapijas efektivitāti un piemērotākos tās izmantošanas nosacījumus.

Polijā, Ļubļinas Universitātes Bērnu slimnīcā, ir uzkrāta pieredze šūnu terapijas izmantošanā bērniem ar cerebrālo trieku, tostarp autologas nabassaites asins terapijas jomā. Turp dodas ar SIA “Cilmes šūnu banka” mazie pacienti.

No hematoloģijas līdz neiroloģijai – stāsts, kas sākās 1988. gadā

Nabassaites asins cilmes šūnu klīniskās izmantošanas vēsture sākās 1988. gada oktobrī. Tieši tad profesore Eliāna Glukmane (Eliane Gluckman) un viņas komanda veica pirmo veiksmīgo nabassaites asins cilmes šūnu transplantāciju mazam zēnam, kurš slimoja ar Fankoni anēmiju.

Kopš tā laika nabassaites asinis ir kļuvušas par atzītu hematopoētisko cilmes šūnu avotu, ko izmanto dažādu asinsrades un imūnsistēmas slimību ārstēšanā. Taču zinātniskā interese pakāpeniski ir paplašinājusies arī ārpus hematoloģijas un onkoloģijas robežām.

Šodien pētnieki vērtē nabassaites asinīs un nabassaites audos esošo šūnu potenciālu arī citās medicīnas jomās, tostarp bērnu neiroloģijā.

Šis temats ir īpaši aktuāls 6. oktobrī, kad tiek atzīmēta Pasaules cerebrālās triekas diena. Oktobris ir nozīmīgs arī nabassaites asins cilmes šūnu medicīniskās izmantošanas vēsturē – šajā mēnesī aprit pirmās nabassaites asins transplantācijas gadadiena.

Kas ir cerebrālā trieka un kādu lomu tajā varētu spēlēt cilmes šūnu terapija?

Cerebrālā trieka (CP – cerebral palsy) ir neiroloģisku traucējumu grupa, kas ietekmē kustības, muskuļu tonusu un stāju. Tā rodas augļa vai zīdaiņa smadzeņu bojājuma vai attīstības traucējumu rezultātā – augļa attīstības laikā, ap dzimšanas brīdi vai agrīnā pēcdzemdību periodā.

Smadzeņu bojājums pats par sevi nav progresējošs, tomēr tā radītās sekas var ietekmēt cilvēka kustību spējas, pašaprūpi un ikdienas aktivitātes visas dzīves garumā.

Cerebrālo trieku nevar pilnībā izārstēt, jo sākotnējo smadzeņu bojājumu nav iespējams novērst. Tādēļ ārstēšanas galvenais mērķis ir uzlabot bērna funkcionālās spējas, kustību koordināciju, neatkarību un dzīves kvalitāti. Tradicionālajā ārstēšanā būtiska nozīme ir fizioterapijai, motoriskajai rehabilitācijai un medikamentozai terapijai.

Vienlaikus zinātnieki turpina pētīt jaunas pieejas, kas varētu papildināt esošās ārstēšanas metodes.

Viena no šādām pieejām ir šūnu terapija, izmantojot nabassaites asinīs un nabassaites audos iegūtas šūnas, tostarp:

• Hematopoētiskās cilmes šūnas un citas nabassaites asins šūnas, kas tiek pētītas to imūnmodulējošā un bioloģiskā potenciāla dēļ.
• Mezenhimālās stromālās šūnas (MSC), kas var izdalīt bioloģiski aktīvas vielas un ietekmēt iekaisuma procesus, imūnās sistēmas darbību un audu atjaunošanās mehānismus.

Pētnieki uzskata, ka šo šūnu pretiekaisuma, imūnmodulējošās un neiroprotektīvās īpašības varētu palīdzēt atbalstīt nervu sistēmas atjaunošanās procesus un uzlabot funkcionālos rezultātus bērniem ar cerebrālo trieku.

Svarīgi uzsvērt, ka dažādu šūnu veidu darbības mehānismi un klīniskie pierādījumi nav savstarpēji pielīdzināmi. Tāpēc katras terapijas iespējas jāvērtē atsevišķi.

Kāpēc nabassaites asins cilmes šūnu terapija saņēma „zaļo gaismu”?

Profesore Iona Novaka (Iona Novak), atzīta eksperte bērnu ar cerebrālo trieku rehabilitācijas un neiroplastiskuma jomā, kopā ar starptautisku pētnieku komandu izstrādāja visaptverošu zinātnisko pierādījumu pārskatu par dažādām cerebrālās triekas ārstēšanas un profilakses metodēm – State of the Evidence Traffic Lights 2019.

Pārskatā izmantota īpaša „luksofora” sistēma, kas palīdz novērtēt zinātnisko pierādījumu stiprumu par konkrētu ārstēšanas metožu efektivitāti.

• Zaļā gaisma – pieejamie zinātniskie pierādījumi atbalsta attiecīgās ārstēšanas metodes izmantošanu.
• Dzeltenā gaisma – nepieciešami papildu pētījumi vai arī pierādījumi vēl nav pietiekami viennozīmīgi.
• Sarkanā gaisma – pierādījumi liecina par metodes neefektivitāti vai iespējamu kaitējuma risku.

2020. gadā publicētajā pārskatā **nabassaites asins cilmes šūnu terapija kombinācijā ar rehabilitāciju tika klasificēta kā „zaļās gaismas” ārstēšanas metode.**¹

Pārskata autori norādīja, ka pieejamie pierādījumi liecina par iespējamiem ieguvumiem salīdzinājumā ar rehabilitāciju vien, īpaši bērnu motorisko funkciju uzlabošanā.

Vienlaikus pētnieki uzsvēra, ka nepieciešami turpmāki pētījumi, lai precizētu terapijas efektivitāti, tās piemērotību dažādām pacientu grupām un praktiskās izmantošanas iespējas.

Būtiska nianse: „zaļā gaisma” šajā zinātniskajā pārskatā nav pielīdzināma oficiālam ārstēšanas metodes apstiprinājumam vai universālai medicīniskai rekomendācijai. Tā attiecas konkrēti uz nabassaites asins cilmes šūnu terapiju kombinācijā ar rehabilitāciju un atspoguļo pārskatā izvērtēto pierādījumu kopumu.

Nabassaites asins cilmes šūnas nav vienīgais pētniecības virziens

Mūsdienu šūnu terapija ietver dažādus šūnu preparātus, kas atšķiras pēc šūnu izcelsmes, darbības mehānisma, klīniskajām indikācijām un regulatīvā statusa.

Bērnu neiroloģijā pētnieki īpašu uzmanību pievērš diviem virzieniem:

1. Nabassaites asins šūnu terapijai. Tiek pētīta šo šūnu spēja ietekmēt nervu sistēmas darbību un veicināt funkcionālo atjaunošanos bērniem ar cerebrālo trieku.
2. Mezenhimālo stromālo šūnu (MSC) terapijai. Tiek pētītas galvenokārt nabassaites audos iegūtas šūnas un to iespējamā pretiekaisuma, imūnmodulējošā un neiroprotektīvā iedarbība.

Arī jaunāki zinātniskie pētījumi un to metaanalīzes, kas publicētas 2024. un 2025. gadā, turpina izvērtēt šūnu terapijas drošumu, efektivitāti un ietekmi uz bērnu motorisko attīstību.²⁻⁵

Šie pētījumi ir nozīmīgi, jo palīdz labāk izprast, kuri šūnu veidi konkrētās situācijās varētu būt vispiemērotākie un kā terapiju iespējams efektīvi kombinēt ar rehabilitāciju.

„FamiCord” misija – vairāk nekā tikai cilmes šūnu uzglabāšana

Cilmes šūnu uzglabāšana ir iespēja saglabāt bioloģisko materiālu, kas nākotnē varētu būt noderīgs konkrētu medicīnisku indikāciju gadījumā. Taču tikpat svarīgi ir attīstīt iespējas šo materiālu izmantot klīniskajā praksē.

Uz šo ideju balstās „FamiCord” paplašinātās piekļuves programma (Expanded Access Program – EAP), kas izstrādāta sadarbībā ar Ļubļinas Universitātes Bērnu slimnīcu Polijā.

Programma sniedz iespēju bērniem ar cerebrālo trieku, kuru nabassaites asinis ir uzglabātas „FamiCord” grupas cilmes šūnu bankā, saņemt autologu nabassaites asins terapiju pieredzējušas klīniskās komandas uzraudzībā.

Autologa terapija nozīmē, ka pacientam tiek izmantotas paša pacienta šūnas.

Par terapijas iespējām un programmas nosacījumiem katrā gadījumā lemj ārstējošie speciālisti, izvērtējot bērna veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas.

Profesore Magdalēna Hrošinska-Kravčika (Magdalena Chrościńska-Kawczyk), valsts konsultante bērnu neiroloģijā un Ļubļinas Universitātes Bērnu slimnīcas Bērnu neiroloģijas nodaļas vadītāja, uzsver:

„Cerebrālās triekas gadījumā mūsu galvenais uzdevums ir pēc iespējas labāk izmantot katra bērna attīstības potenciālu. Šūnu terapijas paver vēl vienu svarīgu pētniecības virzienu. Mums jau ir klīniskie dati, kas liecina, ka dažiem bērniem konkrēti šūnu preparāti var būt saistīti ar motorisko funkciju uzlabojumiem. Tā netiek izārstēta cerebrālā trieka, taču mums tagad ir pierādījumi, kas pamato turpmāku labi izstrādātu pētījumu veikšanu un klīniskās pieredzes turpmāku attīstību.” Par terapijas iespējām Latvijas pacientiem un SIA “Cilmes šūnu banka” klientiem rūpējas Cilmes šūnu bankas pacientu koordinators.

Vecākiem katrs solis bērna attīstībā ir svarīgs

Aiz katra zinātniskā pētījuma ir konkrēti bērni un viņu ģimenes. Cerebrālās triekas gadījumā progress ne vienmēr nozīmē kardinālas pārmaiņas. Dažkārt tas ir labāks kustību koordinācijas līmenis, spēja ilgāk noturēt sēdus pozīciju, satvert priekšmetu vai kļūt nedaudz patstāvīgākam ikdienas darbībās.

Šādas pārmaiņas var būt ārkārtīgi nozīmīgas gan bērnam, gan viņa ģimenei.

To ilustrē Dārtas stāsts. Dārta ir trešais bērniņš piecu bērnu ģimenē. Kā stāsta Dārtas māmiņa Gunta, meitiņai piedzimstot, tika meklētas iespējas, kā uzlabot viņas stāvokli. Tā viņu rokās nonākusi informācija par cilmes šūnām, un tās paņemtas abiem ģimenes jaunākajiem bērniem, ko pēcāk varēja izmantot vecākās māsas ārstēšanā. Dārtiņai šobrīd jau ir veiktas septiņas terapijas procedūras, kas kopā ar rehabilitācijas un citiem pasākumiem ir devuši būtisku uzlabojumu. Dārtas gadījumā ir cerība uz labu rezultātu, jo arī paši vecāki ieliek daudz pūļu ikdienā.

Šis ir vienas ģimenes personīgās pieredzes stāsts, nevis pierādījums tam, ka terapija nodrošina tādus pašus rezultātus visiem bērniem. Tomēr tas palīdz labāk izprast, kāpēc pētnieki un ārsti turpina meklēt jaunas iespējas bērnu funkcionālo spēju uzlabošanai.

Zaļā gaisma nenozīmē pētījumu beigas

Arvien plašākais zinātnisko pētījumu klāsts ļauj pētniekiem pievērsties arvien konkrētākiem jautājumiem:

• Kuriem bērniem ir vislielākā iespējamība gūt labumu no cilmes šūnu terapijas?
• Kurš šūnu veids konkrētā situācijā varētu būt vispiemērotākais?
• Kāda šūnu deva un ievadīšanas metode ir optimāla?
• Kā terapiju vislabāk kombinēt ar rehabilitāciju?
• Cik ilgi saglabājas iespējamais terapijas efekts?
• Kādi faktori ietekmē ārstēšanas drošumu un rezultātus?

Nabassaites asins cilmes šūnu medicīniskās izmantošanas vēsture apliecina, ka medicīnas progress bieži sākas ar vienu nozīmīgu atklājumu, kas vēlāk paver ceļu jauniem pētījumiem un iespējām.

Tāpēc „zaļo gaismu” var uztvert nevis kā galīgo atbildi, bet gan kā nozīmīgu soli uz priekšu.

No pirmās nabassaites asins transplantācijas 1988. gadā līdz jaunām iespējām bērnu neiroloģijā – cilmes šūnu pētniecība turpina paplašināt medicīnas apvāršņus.

Un katrs jauns atklājums var kļūt par vēl vienu iespēju palīdzēt bērniem attīstīt savu potenciālu.

Biežāk uzdotie jautājumi par cilmes šūnu terapiju cerebrālās triekas gadījumā

Vai cerebrālo trieku var izārstēt ar cilmes šūnām?

Pašlaik cerebrālo trieku nevar pilnībā izārstēt. Tomēr zinātniskie pētījumi liecina, ka nabassaites asins cilmes šūnu terapija kombinācijā ar rehabilitāciju var palīdzēt uzlabot atsevišķas motoriskās funkcijas bērniem ar cerebrālo trieku.

Kādas cilmes šūnas pēta cerebrālās triekas ārstēšanā?

Pētnieki galvenokārt pēta nabassaites asinīs esošās šūnas, tostarp hematopoētiskās cilmes šūnas, kā arī mezenhimālās stromālās šūnas, kas iegūtas no nabassaites audiem.

Kas ir autologa nabassaites asins cilmes šūnu terapija?

Tā ir terapija, kurā bērnam tiek izmantotas viņa paša nabassaites asinis, kas iegūtas dzimšanas brīdī un saglabātas cilmes šūnu bankā.

Vai nabassaites asins cilmes šūnu terapija ir pierādīta cerebrālās triekas ārstēšanas metode?

Pētījumu rezultāti ir daudzsološi, un 2020. gada sistemātiskajā pārskatā nabassaites asins cilmes šūnu terapija kombinācijā ar rehabilitāciju saņēma „zaļo gaismu”. Tomēr tā vēl nav uzskatāma par universāli apstiprinātu cerebrālās triekas ārstēšanas standartu.

Kāpēc ir svarīgi saglabāt nabassaites asinis bērna piedzimšanas brīdī?

Nabassaites asinis ir vērtīgs hematopoētisko cilmes šūnu avots. To saglabāšana nodrošina iespēju nākotnē izmantot šo bioloģisko materiālu medicīniskām indikācijām, ja konkrētā terapija ir pieejama un piemērota pacientam.

Zinātniskās atsauces

1. Novak I, Morgan C, Fahey M, Finch-Edmondson M, Galea C, Hines A, Langdon K, Namara MM, Paton MC, Popat H, Shore B, Khamis A, Stanton E, Finemore OP, Tricks A, Te Velde A, Dark L, Morton N, Badawi N. State of the Evidence Traffic Lights 2019: Systematic Review of Interventions for Preventing and Treating Children with Cerebral Palsy. Curr Neurol Neurosci Rep. 2020 Feb 21;20(2):3.
2. Chrościńska-Kawczyk M, Zdolińska-Malinowska I, Boruczkowski D. The Impact of Umbilical Cord Mesenchymal Stem Cells on Motor Function in Children with Cerebral Palsy: Results of a Real-world, Compassionate use Study. Stem Cell Rev Rep. 2024 Aug;20(6):1636–1649.
3. Finch-Edmondson M, Paton MCB, Webb A, et al. Cord Blood Treatment for Children With Cerebral Palsy: Individual Participant Data Meta-Analysis. Pediatrics. 2025;155(5).
4. Paton MCB, Griffin AR, Blatch-Williams R, Webb A, Verter F, Couto PS, Bersenev A, Dale RC, Popat H, Novak I, Finch-Edmondson M. Clinical Evidence of Mesenchymal Stromal Cells for Cerebral Palsy: Scoping Review with Meta-Analysis of Efficacy in Gross Motor Outcomes. Cells. 2025 May 12;14(10):700.
5. Fatahi R, Heydarpour F, Motlagh SM, Mansouri K. Evaluation of stem/stromal cell transplantation safety and efficacy in children diagnosed with cerebral palsy: A systematic review and meta-analysis of randomized controlled trials. Stem Cell Res Ther. 2025 Aug 29;16(1):468.